PCK

“Profesora Cipariņa klubs” (PCK) ir senākais un tradīcijām bagātākais neklātienes matemātikas konkurss Latvijā; to organizē LU A.Liepas Neklātienes matemātikas skola (LU A. Liepas NMS).

Profesora Cipariņa klubs tika nodibināts 1974. gadā (toreiz gan konkursu vēl tā nesauca), kad, pēc Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes Neklātienes matemātikas skolas rīkotās 1. atklātās Republikas matemātikas olimpiādes rezultātu publicēšanas presē, avīzes „Pionieris” redaktore Velta Juršēvica griezās pie Agņa Andžāna (toreiz – LVU Skaitļošanas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka) ar lūgumu organizēt olimpiādei līdzīgu konkursu visa mācību gada garumā.

Pirmie konkursa uzdevumi tika publicēti 1974. gada beigās laikrakstā „Pionieris”.

Savu nosaukumu – „Profesora Cipariņa klubs” – konkurss iegūst 1976. gadā. Šādu nosaukumu organizatoriem ieteica A.Andžāna māte O.Andžāne.

Jau pašos pirmsākumos PCK darbība orientēta galvenokārt uz uzdevumiem, kas skolēnos izraisa zinātkāri un radošumu. Īpaši pirmsākumos uzdevumos maz bija jāizmanto skolas matemātikas zināšanas, vairāk tieši spēja uz uzdevumiem paskatīties no cita skatu punkta, kā arī spēja loģiski, secīgi veikt spriedumus. Šāda tipa uzdevumi tolaik Latvijā bija kas neierasts, tāpēc jo īpaši piesaistīja skolēnu interesi.

„Profesora Cipariņa klubam” jau ar pirmo tā nodarbību (tātad vēl pirms nosaukuma rašanās) bija arī sava vinjete (sk. att.). To uzzīmēja mākslinieks karikatūrists Romāns Vitkovskis, toreiz LVU Skaitļošanas centra inženieris programmētājs. Visai drīz gan redakcija saņēma vēstuli no kādas darba veterānu organizācijas, kurā tika izsacīt sašutums, ka bērnu laikraksts popularizējot smēķēšanu – kāpēc profesoram mutē pīpe? Tādējādi pīpi nācās no zīmējuma izņemt.

PCK vinjete

Pirmajos gados nodarbībās tika publicēti vidēji 3 uzdevumi, bet pakāpeniski to skaits palielinājās, līdz skolēniem mēnesī tika piedāvāti risināšanai vidēji 6 līdz 8 uzdevumi.

Ar laiku PCK ieguva aizvien lielāku publicitāti un atsaucību gan skolēnu, gan arī skolotāju vidū. Bērni sūtīja skaisti noformētus darbus, kuros līdzās uzdevumu risinājumiem bija arī zīmējumi, gan atsevišķu uzdevumu ilustrācijas, gan attēlots bērnu iedomātais Profesors Cipariņš, kā arī sūtīja personīgi Profesoram Cipariņam adresētas vēstules.

Profesora Cipariņa kluba uzdevumi sākotnēji ilgus gadus tika publicēti tikai avīzē „Pionieris”. Sākumā vēstules tika adresētas „Pioniera” redakcijai, kurai bija svarīgi, lai viņu publikācijas rastu lasītāju atsaucību – par to vajadzēja atskaitīties Latvijas Komjaunatnes centrālkomitejai. Jāatzīmē, ka avīzes vadība saprata PCK nozīmību un aizstāvēja to pret visiem iebildumiem. Redakcijas darbinieces V.Jurševica, O.Bērtulsone, R.Rudzāte un daudzi citi izmantoja ikkatru izdevību, lai izbraukumos uz skolām aģitētu par piedalīšanos PCK.

Pēc šī laikraksta nosaukuma maiņas PCK dažus gadus darbojies tā pēctecī laikrakstā „LaBA”, dažus gadus arī laikrakstā „MANA”. Vēlāk PCK uzdevumi publicēti laikraktā „Lauku Avīze” (tagad „Latvijas Avīze”), pēc tam –  tā pielikumā „Mājas viesis”. Kopš 2007./08. mācību gada PCK uzdevumi tiek publicēti laikrakstā Latgales novada laikrakstā „Vietējā”.

Likumsakarīgi, ka līdz ar interneta uzplaukumu PCK uzdevumi tiek publicēti arī elektroniski. Kopš 1999./2000. mācību gada PCK uzdevumi un atrisinājumi atrodami LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas mājas lapā.

Laika gaitā mainījās arī nodarbību struktūra. Sākot ar 1989./1990. mācību gadu katras nodarbības uzdevumi tika sadalīti divās grupās: A grupā – vieglāki uzdevumi, kas paredzēti risinātājiem bez lielas pieredzes, un B grupā – sarežģītāki uzdevumi. Katrā grupā bija seši uzdevumi. Skolēni paši varēja izvēlēties, kuras grupas uzdevumus risināt; varēja risināt arī abu grupu uzdevumus. Paralēli deviņdesmito gadu sākumā radās jauns neklātienes konkurss – Jauno matemātiķu konkurss (JMK), kas bija paredzēts mazliet jaunākiem skolēniem (5. – 7. klasei), tādējādi tā mērķauditorija pārklājās ar PCK. Rezultātā PCK uzdevumu sadalījums grūtākos un vieglākos uzdevumos (resp. A un B grupās) kļuva arvien mazāk aktuālāks – tie skolēni, kas vēlējās risināt vieglākos uzdevumus, varēja piedalīties JMK, bet tie, kas vēlējās sevi izaicināt ar grūtākiem uzdevumiem – piedalījās PCK. Tāpēc sākot ar 2006./07. mācību gadu PCK atkal ir tikai viens uzdevumu komplekts, kas savukārt sastāv no 10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem.

Līdz 2009./2010. mācību gadam Profesora Cipariņa kluba uzdevumu komplektus sastādīja LU A. Liepas NMS vadītājs Agnis Andžāns, kopš 2010./2011. mācību gadam šo pienākumu veica LU A.Liepas NMS līdzstrādniece Zane Kaibe, bet sākot ar 2013./2014. mācību gadu tas ir NMS jauno darbinieku Agneses Ķerubiņas, Andra Locāna un Ilzes Ošiņas pārziņā.

Iesūtīto darbu labošanu līdz 1983. gadam veica A. Andžāns un M. Cepīte (dzim. Miķelsone), no 1983. līdz 1996. gadam – J. Cepītis un M. Cepīte, no 1996. gada līdz 2007. gadam vairāki LU A. Liepas NMS kolektīva darbinieki, bet kopš 2007./2008. mācību gada par iesūtīto darbu labošanu un izvērtēšanu atbildīga Z. Kaibe.

Daudzi PCK dalībnieki vēlāk ir sasnieguši vērā ņemamus rezultātus matemātikā un datorzinātnēs. Fizikas un matemātikas fakultātē zināmākie no tiem (visi minētie iepriekš iesaistījušies arī LU A. Liepas NMS darbībā) – Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, Julita Kluša, LLU asociētā profesore Līga Ramāna u.c.

Profesora Cipariņa kluba pirmsākumos tika izdotas brošūras ar atsevišķu nodarbību uzdevumiem un to atrisinājumiem. To sarakstīšanā iesaistījās plašs autoru loks, galvenokārt LU studenti, pasniedzēji un zinātniskie darbinieki. Kopā ar A. Andžānu šos izdevumus veidojusi I. Ļaksa (Opmane), Z. Ozola (Zvirbule), I. Rekke (Medvede), M. Stupāne (Seile), D. Andžāne, V. Ignatoviča (Čiekure), I. Jēkabsone (Rūsīte), D.Veidemane, I. Muceniece, S. Ķīle, D. Bonka, S. Krauze, I. France, L. Ramāna, A. Čerāne. Brošūras tika publicētas daudzās izdevniecībās, piemēram, Izglītības ministrijā (ar M. Vītumas un G. Melzubres atbalstu), Latvijas PSR Zinību biedrībā (ar R. Freivalda un G. Matisānes atbalstu), Latvijas Valsts universitātē (ar Fizikas un matemātikas fakultātes un L. Paegles atbalstu).

1984. gadā izdevniecība „Zvaigzne” publicēja grāmatu ar PCK pirmo desmit gadu uzdevumiem un to īsiem atrisinājumiem. Savukārt 2000. gadā šajā pašā izdevniecībā publicēja līdzīgu grāmatu par PCK pirmajiem 25 gadiem; jāatzīmē, ka tajā nav atrisinājumi pirmo desmit gadu PCK uzdevumiem.

2006. gadā sērijā LAIMA iznākusi arī grāmata „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1999. – 2006. gadā”, kurā apkopoti PCK uzdevumi un to atrisinājumi laika posmā no 1999./2000. līdz 2005./2006. mācību gadam. Savukārt 2009. gadā un 2011. gadā šajā pašā grāmatu sērijā iznākušas grāmatas attiecīgi „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1984. – 1986. gadā” un „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1986. – 1989. gadā”, kurās apkopoti PCK uzdevumi un to atrisinājumi no 1984./1985. m.g. līdz 1988./1989. m.g.

Profesora Cipariņa kluba, kā arī citu 4. – 9. klašu skolēniem paredzēto matemātikas sacensību uzdevumu un atrisinājumu apkopošanu grāmatā, sākot ar 2006./2007. mācību gadu veikušas NMS līdzstrādnieces Zane Kaibe un Laila Zinberga (dzim. Rācene). Šobrīd izdotas jau piecas grāmatas „Matemātikas sacensības 4. – 9. klasēm. Uzdevumi un atrisinājumi” – katram mācību gadam no 2006./2007. līdz 2010./2011. m.g. pa vienai grāmatai. Savukārt mācību līdzekli par 2011./2012.m.g. konkursu un olimpiāžu uzdevumiem kopīgi izstrādājušas Z.Kaibe un L.Ramāna 2013.gadā. Tiek plānots arī nākotnē turpināt izdot šādus mācību līdzekļus.

Aktualitātes e-pastā
Piesakies jaunumiem e-pastā
Izvēlies
kategorijas
x
Ziņas
Skolotājiem