Akadēmiskais centrs“Profesora Cipariņa klubs” (PCK) ir senākais un tradīcijām bagātākais neklātienes matemātikas konkurss Latvijā.
Profesora Cipariņa klubs radās 1974. gadā (toreiz gan konkursu vēl tā nesauca), kad, pēc Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes Neklātienes matemātikas skolas rīkotās 1. atklātās Republikas matemātikas olimpiādes rezultātu publicēšanas presē, avīzes „Pionieris” redaktore Velta Juršēvica griezās pie Agņa Andžāna (toreiz – LVU Skaitļošanas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka) ar lūgumu organizēt olimpiādei līdzīgu konkursu visa mācību gada garumā.
Pirmie konkursa uzdevumi tika publicēti 1974. gada beigās laikrakstā „Pionieris”.
Savu nosaukumu – „Profesora Cipariņa klubs” – konkurss iegūst 1976. gadā. Šādu nosaukumu organizatoriem ieteica A.Andžāna māte O.Andžāne.
Jau pašos pirmsākumos PCK darbība orientēta galvenokārt uz uzdevumiem, kas skolēnos izraisa zinātkāri un radošumu. Īpaši pirmsākumos uzdevumos maz bija jāizmanto skolas matemātikas zināšanas, vairāk tieši spēja uz uzdevumiem paskatīties no cita skatu punkta, kā arī spēja loģiski, secīgi veikt spriedumus. Šāda tipa uzdevumi tolaik Latvijā bija kas neierasts, tāpēc jo īpaši piesaistīja skolēnu interesi.
„Profesora Cipariņa klubam” jau ar pirmo tā nodarbību (tātad vēl pirms nosaukuma rašanās) bija arī sava vinjete (sk. att.). To uzzīmēja mākslinieks karikatūrists Romāns Vitkovskis, toreiz LVU Skaitļošanas centra inženieris programmētājs. Visai drīz gan redakcija saņēma vēstuli no kādas darba veterānu organizācijas, kurā tika izsacīt sašutums, ka bērnu laikraksts popularizējot smēķēšanu – kāpēc profesoram mutē pīpe? Tādējādi pīpi nācās no zīmējuma izņemt.
Pirmajos gados nodarbībās tika publicēti vidēji 3 uzdevumi, bet pakāpeniski to skaits palielinājās, līdz skolēniem mēnesī tika piedāvāti risināšanai vidēji 6 līdz 8 uzdevumi.
Ar laiku PCK ieguva aizvien lielāku publicitāti un atsaucību gan skolēnu, gan arī skolotāju vidū. Bērni sūtīja skaisti noformētus darbus, kuros līdzās uzdevumu risinājumiem bija arī zīmējumi, gan atsevišķu uzdevumu ilustrācijas, gan attēlots bērnu iedomātais Profesors Cipariņš, kā arī sūtīja personīgi Profesoram Cipariņam adresētas vēstules.
Profesora Cipariņa kluba uzdevumi sākotnēji ilgus gadus tika publicēti tikai avīzē „Pionieris”. Sākumā vēstules tika adresētas „Pioniera” redakcijai, kurai bija svarīgi, lai viņu publikācijas rastu lasītāju atsaucību – par to vajadzēja atskaitīties Latvijas Komjaunatnes centrālkomitejai. Jāatzīmē, ka avīzes vadība saprata PCK nozīmību un aizstāvēja to pret visiem iebildumiem. Redakcijas darbinieces V.Jurševica, O.Bērtulsone, R.Rudzāte un daudzi citi izmantoja ikkatru izdevību, lai izbraukumos uz skolām aģitētu par piedalīšanos PCK.
Pēc šī laikraksta nosaukuma maiņas PCK dažus gadus darbojies tā pēctecī laikrakstā „LaBA”, dažus gadus arī laikrakstā „MANA”. Vēlāk PCK uzdevumi publicēti laikraktā „Lauku Avīze” (tagad „Latvijas Avīze”), pēc tam – tā pielikumā „Mājas viesis”. Kopš 2007./08. mācību gada PCK uzdevumi tiek publicēti laikrakstā Latgales novada laikrakstā „Vietējā”.
Likumsakarīgi, ka līdz ar interneta uzplaukumu PCK uzdevumi tiek publicēti arī elektroniski. Kopš 1999./2000. mācību gada PCK uzdevumi un atrisinājumi atrodami LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas mājas lapā.
Laika gaitā mainījās arī nodarbību struktūra. Sākot ar 1989./1990. mācību gadu katras nodarbības uzdevumi tika sadalīti divās grupās: A grupā – vieglāki uzdevumi, kas paredzēti risinātājiem bez lielas pieredzes, un B grupā – sarežģītāki uzdevumi. Katrā grupā bija seši uzdevumi. Skolēni paši varēja izvēlēties, kuras grupas uzdevumus risināt; varēja risināt arī abu grupu uzdevumus. Paralēli deviņdesmito gadu sākumā radās jauns neklātienes konkurss – Jauno matemātiķu konkurss (JMK), kas bija paredzēts mazliet jaunākiem skolēniem (5. – 7. klasei), tādējādi tā mērķauditorija pārklājās ar PCK. Rezultātā PCK uzdevumu sadalījums grūtākos un vieglākos uzdevumos (resp. A un B grupās) kļuva arvien mazāk aktuālāks – tie skolēni, kas vēlējās risināt vieglākos uzdevumus, varēja piedalīties JMK, bet tie, kas vēlējās sevi izaicināt ar grūtākiem uzdevumiem – piedalījās PCK. Tāpēc sākot ar 2006./07. mācību gadu PCK atkal bija tikai viens uzdevumu komplekts, kassaturēja 10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, bet sākot ar 2015. gadu komplektā ir 5 uzdevumi.
Līdz 2009./2010. mācību gadam Profesora Cipariņa kluba uzdevumu komplektus sastādīja LU A. Liepas NMS vadītājs Agnis Andžāns, kopš 2010./2011. mācību gada uzdevumu komplektu veido NMS kolektīvs.
Daudzi PCK dalībnieki vēlāk ir sasnieguši vērā ņemamus rezultātus matemātikā un datorzinātnēs, zināmākais no tiem ir Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis.
Profesora Cipariņa kluba pirmsākumos tika izdotas brošūras ar atsevišķu nodarbību uzdevumiem un to atrisinājumiem. To sarakstīšanā iesaistījās plašs autoru loks, galvenokārt LU studenti, pasniedzēji un zinātniskie darbinieki. Brošūras tika publicētas daudzās izdevniecībās, piemēram, Izglītības ministrijā, Latvijas PSR Zinību biedrībā, Latvijas Valsts universitātē.
1984. gadā izdevniecība „Zvaigzne” publicēja grāmatu ar PCK pirmo desmit gadu uzdevumiem un to īsiem atrisinājumiem. Savukārt 2000. gadā šajā pašā izdevniecībā publicēja līdzīgu grāmatu par PCK pirmajiem 25 gadiem; jāatzīmē, ka tajā nav atrisinājumi pirmo desmit gadu PCK uzdevumiem.
Sērijā LAIMA iznākušas arī grāmatas „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1999.–2006. gadā”, „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1984.–1986. gadā” un „Profesora Cipariņa kluba uzdevumi un atrisinājumi 1986.–1989. gadā”.
Profesora Cipariņa kluba, kā arī citu 4. – 9. klašu skolēniem paredzēto matemātikas sacensību uzdevumi un atrisinājumi, sākot ar 2006./2007. mācību gadu atrodami grāmatās „Matemātikas sacensības 4. – 9. klasēm. Uzdevumi un atrisinājumi”.