Akadēmiskais centrsIndividuālās matemātikas olimpiādes
Matemātikas olimpiādes radušās Ungārijā 19. gadsimta beigās. 1894. gadā Ungārijas Fizikas-matemātikas biedrība rīkoja matemātikas olimpiādi ģimnāziju beidzējiem. Kopš tā laika šī olimpiāde, saukta par Etvoša konkursu, vēlāk – par Kuršaka konkursu, ar nelieliem pārtraukumiem tiek rīkota katru gadu.
Latvijā pirmās sacensības vidusskolu audzēkņiem matemātikā notika 1945./46. mācību gadā, bet Latvijas 1. matemātikas olimpiāde – pirmā olimpiāde, kas aizsāka Valsts matemātikas olimpiāžu sēriju – notika 1950. gada pavasarī.
Starptautiskā matemātikas olimpiāde tiek rīkota kopš 1959. gada. Pirmā šāda olimpiāde notika Rumānijā, Bukarestē, un tajā piedalījās tikai 7 valstis.
Kopš 1974. gada Latvijā tiek rīkota arī Atklātā matemātikas olimpiāde, kurā var piedalīties jebkurš skolēns, kurš to vēlas.
Latvijas Valsts matemātikas olimpiādes vēsture
Vidusskolu matemātikas olimpiāžu pirmsākumi Latvijā meklējami 1945./46. mācību gadā, kad Latvijas Valsts universitātes (tagad Latvijas Universitāte) Matemātikas katedra organizēja pirmo olimpiādi. Šāda veida matemātikas sacensības skolēniem regulāri notiek sākot ar 1949./50. mācību gadu, bet olimpiāžu numerācija sākās ar 1950./51. mācību gadu, kad to organizēšanā iesaistījās arī Rīgas Pionieru pils (tagad Rīgas Skolēnu pils).
Vēlākajos gados, Izglītības ministrijas stimulētas, olimpiādes aptvēra visu Latviju.
Valsts matemātikas olimpiāde tiek rīkota LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolai (NMS) sadarbojoties ar Valsts izglītības satura centru (VISC) un pašvadībām. Ilgus gadus uzdevumu komplektus Valsts matemātikas olimpiādes visiem posmiem sagatavoja LU profesors Agnis Andžāns. Sākot ar 2009./2010. mācību gadu uzdevumu komplektus Valsts matemātikas olimpiādei sastāda speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā ir NMS kolektīva darbinieki un bijušie olimpiāžu laureāti, un olimpiāžu kustības atbalstītāji.
Gatavošanās olimpiādēm, kā arī ārpusklases darbs matemātikas pulciņos, prasa atbilstošus mācību palīglīdzekļus. Pirmais oriģinālais paaugstinātas grūtības pakāpes matemātikas uzdevumu krājums latviešu valodā iznāca 1960. gadā; to sastādīja LU Vispārīgās matemātikas katedras pasniedzēji, apkopojot iepriekšējo gadu olimpiāžu un iestājeksāmenu uzdevumus. Pirmo krājumu papildināja vēl četri uzdevumu krājumi, kas aptvēra laika posmu no 1960. līdz 1967. gadam. Turpmākajos gados tika izdotas nelielas brošūras ar atsevišķu gadu olimpiāžu noslēguma posma uzdevumiem un to atrisinājumiem.
Sākot ar 1977. gadu, laiku pa laikam tiek izdoti lieli uzdevumu krājumi ar matemātikas olimpiāžu uzdevumu īsiem atrisinājumiem. Pēdējos gados regulāri tiek izdoti mācību līdzekļi 5.–9. un 9.–12. klašu grupās, kuros apkopoti viena mācību gada laikā notikušo matemātikas konkursu un olimpiāžu uzdevumi, to izvērsti atrisinājumi, kā arī īsas norādes uzdevumu risināšanai.
Latvijas Atklātās matemātikas olimpiādes vēsture
Atklātā matemātikas olimpiāde ir NMS iniciatīva, tāpēc visi ar tās organizēšanu saistītie jautājumi ir NMS kolektīva pārziņā.
1974. gadā LU Fizikas un matemātikas fakultātes 5. kursa studentiem radās ideja organizēt republikas mēroga matemātikas olimpiādi, kurā varētu piedalīties katrs skolēns, kurš interesējas par matemātiku, neatkarīgi no panākumiem Valsts matemātikas olimpiādes posmos. Otrs mērķis bija dot iespēju piedalīties olimpiādē arī jaunāko klašu skolēniem.
Tā 1974. gadā notika 1. atklātā matemātikas olimpiāde, kurā piedalījās 316 dalībnieki: 7.–11. klašu skolēni no visas Latvijas. Turpmākajos gados olimpiādēs piedalījās arī vēl jaunāki skolēni.
Atklātās olimpiādes ideja izrādījās auglīga un vilinoša: turpmākajos gados līdzīgas olimpiādes sāka rīkot arī fiziķi, astronomi, ģeogrāfi, filologi u.c., kā arī citu valstu izglītības organizatori.
Tagad Atklātā matemātikas olimpiāde kļuvusi par vispopulārāko mācību olimpiādi Latvijā. Kopš 1998./99. m.g. ik gadus uz atklāto matemātikas olimpiādi tiek saņemti ap 4000 skolēnu pieteikumu. Atklātajā matemātikas olimpiādē, kas notiek aprīļa beigās, svētdienā, piedalās ap 3000 skolēnu, daži skolēni arī no 3. un 4. klases (šie skolēni risina 5. klases uzdevumus).
Komandu matemātikas olimpiādes
Komandu olimpiādes matemātikā radušās Lietuvā 1979. gadā. Komandu sacensību īpaša forma ir t.s. “matemātiskās kaujas”, kas radušās Ļeņingradā. Starptautiskā apritē komandu olimpiāžu forma nostabilizējās 1990. gadā, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas matemātisko sacensību organizatori vienojās par ikgadējām sacensībām “Baltijas ceļš” starp šo valstu komandām; vēlāk šajās sacensības iesaistījās arī citas ap Baltijas jūru esošās vai tām draudzīgās valstis.
